Diskusijas
Vēsturiskās vietas, muižas, pilsētas, baznīcu draudzes ...

Pētot dzimtas saknes arhīva baznīcas grāmatās un revīzijas sarakstos katram nākas saskarties ar vietu nosaukumiem, kas nezinātājiem var būt sveši, bet reāli tās vietas Latvijā vai Livonijā, senākie nosaukumi vācu valodā.
Rakstam vietvārdus, kurus nesaprotam un visi kopā atradīsim, kas tā par vietu, un kurā tā laika baznīcas draudzē ietilpst.
Galvenais: izrādiet INTERESI, lai pašiem būtu interesanti!!!
Grupu izveidoja: Erny, 28.05.2007 13:39

Diskusijas Grupas biedri Grupas fotogalerija
Ernests Vaga Erny, 15.06.2007 10:27
Ēveles baznīcas draudze, un tās apkārtnes muižas (7)
Ēveles baznīzas draudzē 19gs. ietilpst Keižu muiža(Keysen), Kempēnu muiža(Kempen), Kemeres muiža(Kemmershof), Rencēnu muiža, Ēveles muiža(Alt Wolfahrt), Ēveles mācītājmuiža(Wolfahrt - Pastorat), Jaunjērcēnu muža(Wolfahrtslinde), Vecjērcēnu muiža(Neu Wolfahrt)

Latvijas Valsts Vēstures arhīvā Ēveles latviešu draudze ir pieejama no 1833. gada, bet no 1765.g - 1833.g. ir tikai vācieši.
Iztrūkst baznīcas grāmatas 1851.g. - 1871.g.

Revīzijas saraksti Kempēnu muižai ir no 1811.g. līdz 1858.gadam, pārējām muižām no1816.g. līdz 1858.gadam.

Muižas un baznīcu var atrast Valkas apriņķa kartē: http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/173.pdf

avoti: LVVA un www.lnb.lv
Kristīne Akmentiņa - Akmentiņa Kristīne Akmentiņa, 06.12.2007 12:40
Ne man pat to muizhu nevajag, lai vinja paliek pasvaldibai, ne man naudas sobrid vinju uzturet, ne laika.... :)
Ernests Vaga Erny, 06.12.2007 12:35
Nu ja ulmaņlaikos muiža ir piederējusi pirms Sarkano okupācijas un tagad tā pieder pašvaldībai, tad mierīgi var iet to atprasīt. Tik vajg dokumentus no Valsts Vēstures arhīva dabūt - kaut vai mājasgrāmatu...:)
Kristīne Akmentiņa - Akmentiņa Kristīne Akmentiņa, 06.12.2007 12:10
Nu  cik man stastits nekads kalps vinjs neesot bijis...  Bet ta ka no  mana vecteva tagad vinja vecuma ta kartigi neko nevar saprast  tad neko ...  Bet mans patevs un mamma ari ir to apstiprinajusi par to muizhas lietu ka tur  esot bijusi tada lieta ka aicinja Plīkšus pieteikties mantojumā, manuprat muizas piederība nav jamekle tik talu vecvecvecteva puse bet gan vecteva vai vecvecteva, jo vecvecmamma ( domaju ka nekludos, jo tagad meginu atcereties kas man stastits) dzivojusi taimuizha un pec vinjas naves ta tur ta ari palikusi.... ;) Bet tas jaunebutu galvenais, galvenais ir uzinat visu kas un ka par un ap ciltskoku, jo pashai tas tagad pedeja gada laikaa ir loti ieinteresejis... ;) :D
Ernests Vaga Erny, 06.12.2007 09:46
Nu ja vecvecvectēvs ir dzīvojis muižā, tas vēl nenozīmē, ka tā viņam ir piederējusi...

Ja viņš ir latvietis, tad nu vienīgi muiža varēja piederēt pēc pirmā pasaules kara, Ulmaņlaikos, jo reāli pirms pasaules kara muižas piederēja vācu muižniekiem. Ar latviešu zemniekiem vācu muižnieki īpaši nesalaida, tā nebija goda lieta.
Muižās, protams, latvieši dzīvoja, bet tkai kā kalpi un kalpones.

Kristīne Akmentiņa - Akmentiņa Kristīne Akmentiņa, 05.12.2007 21:29
Interesanti...  cik man vectevs stastija vinja vectevs esot dzivojis Eveles muizha un cik noprotu tad ta sobrid ir eveles pagastam piederosha, tika man teikts ka mes Plīkši to varu atgut caur tiesu utt...  cik tas viss ir patiesi nezinu, visu esmu tikai ta runajot (varbut pat tas ir tikai baumas) kaut cik uzzinajjusi, par patiesumu neko nezinu, nav dokumentu man kas to apliecinatu.... aizrakusies esmu lidz Jānim Plīkšim 1878. - 1947. Esot dzimis Burtniekos (pec citu runam Burtnieku draudzee).. ir doma pavasari braukt uz Ēveli un Burtniekiem un vispar to apkartni, lai uzzinatu kautko vairaak, bet tad jau maniiis kas un ka bus... ;)
Vispar jauki ka sada lapa ir,interesanti ir rakties pa papiriem un atminjam unuzzinat daudz ko jaunu par savu dzimtu... ;) :D
Ernests Vaga Erny, 20.06.2007 09:52
Dažas no Ēveles draudzei piederīgajām muižām bija arī Valmieras un Valmieras austrumu draudzēs.
Interesanti būtu uzzināt, kas bija noticis ar Ēveles baznīcu 1851.g. - 1871.g., jo pēc visa spriežot šajā laikā to aizstāja Valmieras draudze...
Arno Liepiņš Arno, 19.06.2007 18:23
Šī Valkas apriņķa karte nepārprotami ir no 18.gadsimta pēdējā ceturkšņa, jo tajā Valkas apriņķis robežojas ar Stathalterschaft Polozk (Polockas vietniecību, krieviski Polockoje namestņičestvo), kuŗā tolaik ietilpa Latgale.

LNB kartogrāfijas nodaļā Jēkaba ielā ir iespējams iepazīties ar 20.gadsimta pirmo gadu Valkas, Valmieras un vairāku citu Vidzemes apriņķu ceļu kartēm, kuŗās iezīmētas arī draudžu un muižu novadu robežas. Parasti vienā draudzē ietilpa vairāki muižu novadi, bet dažos gadījumos muižu novadi bija sadalīti pa vairākām draudzēm, piem.,
1) Valmieras apriņķa Rencēnu muižas novads bija sadalīts starp Burtnieku un Ēveles draudzēm;
2) Veravas apriņķa Kāģeru (Kāgjerves) muižas novada viena puse bija Valkas draudzē [tur dzīvoja pārsvarā latvieši], bet otra - Karulas draudzē [pārsvarā igauņi];
3) Valmieras apriņķī robeža starp Rūjienas un Mazsalacas draudzēm gluži nesakrita ar muižu novadu robežām: Idus muižas novads bija sadalīts starp abām draudzēm; Valtenberģu (vēlākais Mazsalacas) un Sēļu muižu novadi pārsvarā bija Mazsalacas draudzē, bet dažas to mājas - Rūjienas draudzē; dažiem Rūjienas draudzes pagastiem (piem., Juratas, Ternejas) bija anklāvi Mazsalacas draudzē. Muižu novadi Valmieras novadā (sevišķi abās minētajās draudzēs) mēdza būt neviengabalaini, tāpēc lielākai skaidrībai kartē šie gabali tika atzīmēti ar attiecīgā muižas novada numuru; numerācija tika veikta tādā secībā, kādā Vidzemes adresu grāmatā bija uzskaitītas Valmieras apriņķa muižas.